Ai, tēvu zemīte, tavu jaukumiņu! Linda Vanaga (11.d)

October 21, 2017

 

Es dziļi ieelpoju un
Jūtu kaut kur aizklaiņojušas bēdas,
Bailes un asinis, kas reiz lietas,
Mūsu tēvzemi aizstāvot.

Jūtu,
Kā tagad gaisā virmo prieks,
Kā brīvība mūs apskauj,
Kā mocības izgaist
Un dzīve labklājību sniedz.

Es ieklausos,
Dzirdu, skan cilvēku balsis un smiekli,
Rūcošo motoru spēcīgās dziesmas,
Aizpildot ielas tukšumu viegli.

Dzirdu,
Kā nokrīt pirmā rudens lapa,
Kā putni savas dziesmas dzied,
Kā ielu muzikanti dungo.
Un no klusuma nav ne miņas.

Es ieskatos,
Redzu, kā ļaudis rosās apkārt,
Un nemaz galvu netaisās nokārt,
Attīstot sevi un mūsu valsti.

Redzu,
Kā saulstari skar koku galotnes,
Kā sakustas ziedu mazās galviņas,
Kā mati plīvo vējā.
Un prātā nāk domas no mazotnes.

Es atminos,
Atceros laikus, kad citā pasaulē biju,
Nošķirtā no ikdienas burzmas,
Kur nebija trokšņu, tenku un murgu.

Atceros,
Kā basām kājām pļavā skrēju,
Kā tumšajās naktīs vēroju zvaigznes,
Kā jūras piekājē meklēju dzintarus
Un ik dienu šai zemē atmiņas krāju.

 

Share on Facebook
Share on Twitter
Please reload

Featured Posts

I'm busy working on my blog posts. Watch this space!

Please reload

Recent Posts
Please reload

Archive
Please reload

Search By Tags

I'm busy working on my blog posts. Watch this space!

Please reload

Follow Us
  • Facebook Basic Square
  • Twitter Basic Square
  • Google+ Basic Square

© 2023 by The Book Lover. Proudly created with Wix.com

  • Grey Facebook Icon
  • Grey Twitter Icon
  • Grey Google+ Icon
This site was designed with the
.com
website builder. Create your website today.
Start Now