Zvaigžņu lietus. Raivis Bērziņš, 12.b

No manas kafijas krūzes izlijis ir piena ceļš

Tik zvaigžņotas domas tas tālāk vels

Tas kaisīs miglājus biezus jo biezus

Un klāstīs vārdus nepatiesus

Kur skatos un veros tur zvaigznes dziest

Un melnie domu caurumi sāk lēnām briest

Tad man liekas ka šai visumā esmu es viens

Tik aizsmacis un kluss ir palīdzības sauciens

Bet mans kosmosa kuģis šodien nekritīs

Tā lidojums būs bezgalīgs

Mēness gaismā svētīts kluss un ātrs kā nakts

Zvaigžņu lietu tas pārcietīs

Gūtās brūces drīz vien dzīs

Jo piena ceļa galā gaidīs zīds siltiem sapņiem vienmēr tīts.