R.Blaumaņa literārās prēmijas konkursa darbs. Ieva Miezere, 7.b
Rūdolfa Blaumaņa darbu tēli – mani padomdevēji.
Jau kopš piecu gadu vecuma kopā ar Ogres Tautas teātri piedalos Rūdolfa Blaumaņa lugas „Skroderdienas Silmačos” uzvedumā. Šī izrāde ir mans ikgadējais vasaras sākuma piedzīvojums, spēlēts gan kultūras namos, gan brīvā dabā. Viena no skaistākajām izrādēm notika „Brakos” – tā bija īpaša sajūta atrasties rakstnieka dzīvesvietā un spēlēt „Skroderdienas”. Šķita, ka pats Blaumanis sēž pagalmā un smaida ūsās. Tā nu esmu saaugusi ar šo lugu un tās varoņiem, no kuriem varu daudz ko mācīties.
Vispirms jau pati saimniece Antonija. Viņa ir jautra, izpalīdzīga un pārsvarā labsirdīga. Bet galvenais, ko varu no Antonijas mācīties, ir viņas godaprāts. Nav viegli atteikties no saviem sapņiem par Aleksi un skaistām kāzām. Bet Antonija to var! Viņai piemīt liela godprātība, un uzvar viņas taisnīgā daba. Antonijai lēmumus pieņemt palīdz Dūdars. No viņa tiešām var mācīties pacietību un diplomātiju. Dūdars piedzīvojis savā mūžā daudz nepatīkama, bet tas nav padarījis viņu par īgnu cilvēku.
Savukārt no Alekša var mācīties, kā nevajag rīkoties. Par savām jūtām un domām ir jārunā! Aleksis, noklusēdams un nespēdams izlemt sev svarīgus dzīves jautājumus, gandrīz sabojā visu savu dzīvi. Turpretī viņa mīļotā Elīna man māca būt lepnai un nerādīt savas bēdas pasaulei. Viņa man saistās ar latviešu meitenes/sievietes etalonu.
Pusaudžu trio - Kārlēns, Ieviņa un Rūdis - laikam ir mani mīļākie tēli „Skroderdienās”. Luga sarakstīta vairāk nekā pirms simts gadiem, bet ir sajūta, ka nekas jau būtībā nav mainījies. Pusaudži vienmēr protestē pret vecāku un sabiedrības noteiktajām normām, meklē paši savu ceļu dzīvē. Un kas par to, ka nākas dabūt neskaitāmus punus? Kārlēns ir jautrs un dzīvespriecīgs, vienmēr gatavs dziedāt, izspēlēt dažādas ēverģēlības. Tāpat kā Ieviņa. Māmiņas mīļā luteklīte. Priecīgs prāts var palīdzēt daudzās situācijās. Savukārt Rūdis ir nebēdnīgs, izdomas pilns jauneklis, kam patīk blēņoties. Viltīgs, mazliet lielīgs, bet radošais gars viņā dzirkstīt dzirkstī. Secinu, ka dzīvē nekas nav mainījies. Pusaudži pārkāpj vecāku uzliktās robežas un iet savu ceļu.
No katra tēla varu kaut ko gūt un mācīties. Pat no Tomuļmātes, Pindacīšas un Bebenes. Piemēram, prasmi vissarežģītākajās situācijās krist kā kaķim uz kājām. Domāju, ka Blaumaņa lugas varoņiem katram ir spilgts, neatkārtojams raksturs, un kopā tie veido krāšņu un raibu buķeti.
Ar lielu nepacietību gaidu nākamo pavasari, kad atsāksies lugas mēģinājumi Ogres Tautas teātrī. Mans klusais sapnis - pēc pāris gadiem spēlēt Ieviņas lomu. Un varbūt tas atkal notiks tieši „Brakos”...
