Pēc 10 gadiem... Luīze Strazdiņa (11.a)

Es atkal redzēt vēlos

Debesīs gājputnus cēlos

Un just,

Kā zeme zem kājām sāk zust.

Es atkal redzēt vēlos

Latviešu skatienus žēlos

Un just,

Kā mana sirds sāk kust.

Es atkal redzēt vēlos,

Kā varoņi uzaust jaunos tēlos,

Un just,

Kā cerību pilnās sirdis pukst.

Es mīlu Latviju savu,

Tās mežus un piemājas pļavu,

Un apartos Latvijas laukus,

Vecmammas veidotos māla traukus.

Parasti vismīļākās

Ir mājas katram savas.

Ar atmiņām tās pildītas,

Ļaužu sirdīs sildītas.