Smaidi, un pasaule kļūs jaukāka. Elza Dzene (11.b)

Skaistums. Relatīva forma. Katrs no mums ar šo vārdu saprot ko citu. Un tā jau arī ir, ka vienam patīk māte, otram meita, trešam kleita. Bet katrā lietā, vietā un notikumā, pamanīt ko skaistu, smaida vērtu, var jebkurš. Jā, tas ir grūti, vienmuļā un pelēkā ikdienā rast kaut ko savam vai citu priekam. Un, protams, mēs visi gribam tik daudz un mums taču nekad nav gana.

Zīdaiņi smaida pat līdz piecsimt reizēm dienā, bet pieaugušie var nepasmaidīt pat dienām ilgi. Kur ir problēma? Kāpēc, ejot laikam, mēs kļūstam arvien depresīvāki? Laikam jau pasaule tā pa īstam spēj aizraut tikai mūsu dzīves sākumā.

Jūs teiksiet -ceļo, izbēdz no ikdienas rutīnas, pamēģini kaut ko jaunu. Bet, ziniet, nauda, ne visiem tā ir. Un, protams, prioritātes. Ja jāizvēlas starp neaizmirstamām brīvdienām Malibu vai pirmklasnieku, kurš jāsagatavo skolas gaitām, vecāki viennozīmīgi izvēlas par labu otrajam variantam. Bet par siltu smaidu veikala kasierei, laipnu „labrīt” vilciena konduktorei un piebremzēšanu pie gājēju pārejas nav jāmaksā. Un tas ir skaisti, jo katru dienu jau ko tādu nepiedzīvosi!

Mēs nejautājam pēc atļaujas, lai kādu nosodītu, lai komentētu, cik viss ir nožēlojami un bezjēdzīgi. Bet tagad pajautā sev, cik daudz tu esi darījis, lai mūsu valsti padarītu par labāku vietu, kur mums visiem būt. Jo dzīvot nozīmē būt, būt šeit un tagad, tāpēc nedomā par pagātni un neceri un nākotni, jo tieši tas mums neļauj dzīvot šodienā, baudīt un pilnveidot savu dzīvi.