’’Smiltīs grimstošas pēdas’’ Samanta Gulbe, 12.a klase

January 9, 2018

Ik solī, ko speru,

veras debesu vārti

Tepat, virs Latvijas zemes.

(R.Mūks)

 

Es esmu eņģelis. Mana elpa plūst reizē ar dzeju. Veroties debesu vārtiem, es izjūtu sirds ritmu un dzīslas, ļauju izjust arī sāpes salnās un sadurtās pēdas. Mans darbs ir mana pasaule, domas, izjūtas, vēlmes. Jo, tikai rakstot, es jūtos dzīva...

 

Smiltīs grimstošas pēdas

Sadurtas smiltsērkšķiem un saliektām naglām

Neglītas rievas man rētās un krēpu krēpās

Kāpēc gan skrēju es kā neprātu ķēris

Un tad ķērcis kopā ar ābeļdārza strazdiem lai kļūtu tik vien kā iederīgs

Kas gan iederība spēja būt

Mēs kļuvām zilgani melni lai būtu tādi kā tie citi

Tādi kuri ar dimanta zvetni sev pakausi kasa

Un laižoties naktsmiegā zīda lenti apsien skropstas

Mēs gribējām būt balti putni

Bet mūsu spārni bija no papīra un knābji sažņaugti mezglos

Traki jenotsuņi skrēja mežu mežos un mēs skrējām tiem līdz kā neprātā krizdami

Ik soli ik elpu ik katru dzīslu un ādas poru mums bija bail un līdz atkal norieta saule mēs iespraudām sev saulespuķi aiz auss

Un apsolījāmies kļūt iederīgi kaut daļu no minūtes dienas vai daļu no mākoņa

Varbūt važas mūs tura lai kļūtu pašpietiekami

No zelta mākoņiem mēs savērām krelles

Spožiem palagiem tad laidāmies lejup un spiedzām kā knēveļi netīrām medus mutēm

Kaklā kamols man tīts izbailēm nespēka un ilūziju

Šokolādes asaras birst pār sausiem vaigu kauliem un vēnās mēs saspraužam veļas knaģus

Bites pārkož  izirušos džempera diegus

Tas viss vien skrējienā pēc baltas maizes un piena stikla pudelē

Kāpēc gan skrējām mēs svešumā?

Un paspiedām roku lielajai lauvai

Vai svešums spēja mums dot mājas?

Pilnas debesis baltām dzērvju rindām

Un sudraba linu auklām pītas arkas ved mūs uz zemi kas saukta tā tālu tālā tā laimīgā

Irst diegi zem zilas debess un krītot rudzupuķu laukā medus bites sadzeļ pirkstus

Mati mani pilni ziedlapu ērkšķu un uzticības

Saķer mākoņi rokas un dejojot tango cieši sasien mezglos man plaukstas un elpas

Griežas galva un acu zīles satumst kā naktis

Apstājies uz mirkli

“Veras debesu vārti

Tepat virs Latvijas zemes”

Kāpēc gan akli kailām pēdām mēs skrējām melnumā svešumā

“Veras debesu vārti”

Un dzimtene laimīgiem soļiem dod mums mājas

Būsim lepni būsim latvieši

Apsolīsim ik solī ko spersim

Būsim laimīgi

 

 

Share on Facebook
Share on Twitter
Please reload

Featured Posts

I'm busy working on my blog posts. Watch this space!

Please reload

Recent Posts
Please reload

Archive
Please reload

Search By Tags

I'm busy working on my blog posts. Watch this space!

Please reload

Follow Us
  • Facebook Basic Square
  • Twitter Basic Square
  • Google+ Basic Square

© 2023 by The Book Lover. Proudly created with Wix.com

  • Grey Facebook Icon
  • Grey Twitter Icon
  • Grey Google+ Icon
This site was designed with the
.com
website builder. Create your website today.
Start Now