Mana lapa. Krista Damkevica, 9.b

November 9, 2018

Ābeļu dārzā ābele nometa lapu

Tik baltu kā manas domas

Bet es izvēlējos ābolu

Un dodoties prom aizmirsu par lapu

 

Ābols paņēma manu krāsu

Un visus sapņus līdz ar to

Diemžēl nezinu vai man pietiks spēka atgriezties

 

Es pat nezinu vai lapa būs balta

 

Labu laiku es sēdēju uz sola

Koka sola

Ar sarkanu ābolu līdzās

Tāds kontrasts – ar brūno solu sarkano augli un balto mani

 

Ilgu laiku sēžot es jutu koka atbalstu

Jutu arī tā važas kas mani sagūstīja

Koks gribēja lai es paņemu ābolu

Bet es atcerējos, ka uz dārzu gāju pēc lapas

 

Tāds atbalsts no koka man nav vajadzīgs

Man nevajag sēdēt te ar kāda cita ābolu

Visbeidzot es piecēlos – pati saviem spēkiem

Lai dotos un paceltu savu lapu

 

Kad ierados dārzā gandrīz to nepazinu

Šoreiz tā bija zaļa

Bet paskatoties uz sevi arī es vairs nebiju balta

 

 

Manās domās parādījusies krāsa

Mana kleita nu bija sarkana

Es biju laimīga

Pēc ilgiem laikiem man atkal ir lapa

 

Es zināju kas gribēja lai izvēlos ābolu

Tomēr nedomāju ļaunu par koku

Esmu stiprāka par cita gribu

Stiprāka arī par savu spītu.

 

 

 

 

Share on Facebook
Share on Twitter
Please reload

Featured Posts

I'm busy working on my blog posts. Watch this space!

Please reload

Recent Posts
Please reload

Archive
Please reload

Search By Tags

I'm busy working on my blog posts. Watch this space!

Please reload

Follow Us
  • Facebook Basic Square
  • Twitter Basic Square
  • Google+ Basic Square

© 2023 by The Book Lover. Proudly created with Wix.com

  • Grey Facebook Icon
  • Grey Twitter Icon
  • Grey Google+ Icon
This site was designed with the
.com
website builder. Create your website today.
Start Now