Mans spēks ir... Elīna Lauceniece, 8.c

Ir agrs rudens rīts, es pamostos un man mīlīgi pieglaužas kaķis. Caur koku zariem pretī skatās saule, pielejot istabu ar savu silto gaismu. Drīz jau modīsies arī mana ģimene. Mamma gatavos brokastis un tētis stāstīs jokus pie galda.Mans spēks ir mana ģimene, miers un drošība, ko tā dod. Es zinu, ka man vienmēr ir kur un pie kā atgriezties. Mans spēks slēpjas priecīgos ikdienišķos sīkumos - blēņās, ko izdomājam kopā ar māsu, sirsnīgs un smieklu pilnos brīžos, kas sasilda sirdi pat visdrūmākajā dienā. Man šķiet, ka vienam cilvēkam ir grūti, taču kopā mēs jau daudz ko varam. Ir viegli pārlauzt zariņu, bet grūti pārlauzt koku. Kā ir rakstījusi Ingrīda Sokolova:"Cilvēkam, tāpat kā kokam, ir savas saknes. Un šīs saknes – vieta, kur tev kārts šūpulis, cilvēki, kas tev iemācījuši kaut ko vajadzīgu, agrīnie apkārtējās pasaules iespaidi – tur ciet līdz pēdējai stundai. Pamēģini kau kot nocirst – un tu kļūsi nabagāks un vientuļāks. Pamēģini pats sev pajautāt, kāpēc tu šodien esi tāds un ne citāds, – un tev atkal lieku reizi būs jāatgriežas pie savām saknēm." Mums katram ir vajadzīgs atbalsts, kāds, kurš saprot no pusvārda un grūtā brīdī iedrošina. Ikvienam cilvēkam, lai viņš varētu būt spēcīgs, ir nepieciešams iedrošinājums un atbalsts.Es steidzos uz brokastīm, mani sagaida smaržīga omlete ar tomātiem. Tur pie galda jau ir sasēdusies visā mana ģimene. Mans spēks ir šādos brīžos. Mans spēks ir būšana kopā.