Zvaigžņu lietus. Raivis Bērziņš, 12.b
No manas kafijas krūzes izlijis ir piena ceļš
Tik zvaigžņotas domas tas tālāk vels
Tas kaisīs miglājus biezus jo biezus
Un klāstīs vārdus nepatiesus
Kur skatos un veros tur zvaigznes dziest
Un melnie domu caurumi sāk lēnām briest
Tad man liekas ka šai visumā esmu es viens
Tik aizsmacis un kluss ir palīdzības sauciens
Bet mans kosmosa kuģis šodien nekritīs
Tā lidojums būs bezgalīgs
Mēness gaismā svētīts kluss un ātrs kā nakts
Zvaigžņu lietu tas pārcietīs
Gūtās brūces drīz vien dzīs
Jo piena ceļa galā gaidīs zīds siltiem sapņiem vienmēr tīts.