Mans spēks. Margarita Sēkliņa, 12.a

Silta dvaša ziemas aukstā rītā,

Viegla vēja brāzma karstā vasaras dienā,

Rudens vētra jau grabina manu palodzi..

Tas mans gaiss. Mans spēks.

Ezera ūdenī spoguļojas saulriets,

Daugavas līkumi aizved dzīves līkločos,

Naktī jūras viļņi prom aizskalo domas..

Tas mans ūdens. Mans spēks.

Dzimtas māju krāsns siltums,

Ugunskurs un apkārt tam - draugi,

Zibens iecērt piemājas lielajā ozolā..

Tā mana uguns. Mans spēks.

Manis pašas stādītā ābele plaukst,

Sauja liedaga smilšu plaukstā dus,

Koku lapotnes otru reizi rudenī zied..

Tā mana zeme. Mans spēks.

Putnu dziesmas modina pavasara rītā,

Pērkons tumšo debesu malu drebina..

Vēl pirms brīža māte šūpuļdziesmu dzied,

Tā mana mūzika. Mans spēks.

Mirklis pirms saullēkta,

Basām kājām migla vēl staigā pa pļavu,

Vēl tik brīdis, un tad sāksies vētra..

Tas mans klusums. Mans spēks.

Tauta sadodas rokās un dzied,

Asarām acīs dejo senču soļos un taktīs,

Krūtīs kas sarkanbaltsarkans deg..

Tā mana tauta. Tas mūsu spēks.