Mans spēks. Ance Bužere, 12.a

Spēks man balts, tas rītdienu un vakardienu auž Kā diedziņš tas mani savij ar mani pašu, debesīm un zemi Sasiets tur mani cauri vētrām un tumsu Kā noirušu diegu, ievelk mani iekšā uz pareizā ceļa

Spēks man melns, tas ir kā rokas kas rītdienā grūž Kā gravitāte, kas pie zemes spiež un man saknes ļauj dzīt Tad rokas atkal atlaiž un jaunam pumpuram ļauj augt Tas kā visu pūļu un asaru kopums zied, un prasa vēl

Spēks man violets, sarkans un pelēks Spēks man visas varavīksnes krāsas Tās liek sākumu un beigas meklēt, un uz augšu skatīties

Spēks man no priekiem un bēdām kā no vakardienas un rītdienas nācis Tas kā varavīksne no lietus un saules nācis Mans spēks,mana vakardiena, mana šodiena un mana rītdiena.